Mūsdienīga valodu mācīšana un mācīšanās
Liene Lote
Mūsu skolēniem skolā ir iespēja apgūt dažādas valodas, sākot ar angļu, spāņu un franču līdz pat ķīniešu valodai. Uz sarunu aicināju valodu skolotājas Santu Zvirbuli un Ilvu Šintu, kuras ikdienā pasniedz dažādas valodas.
Ilva stāsta, ka viņa spāņu valodu skolās māca kopš 2009. gada, bet franču valodu kopš 2014. gada. Savukārt Santa ķīniešu valodu iemācījās, dzīvojot un studējot valodu Ķīnā, savukārt vēlāk spāņu valodu apguva, dzīvojot Meksikā. Santa teic, ka pirms septiņiem gadiem nāca lēmums, ka viņa valodas mācīs citiem.
Kā nonācāt līdz tam, ka sapratāt, ka valodas jūs interesē?
Ilva: - Spāņu valoda manā dzīvē ienāca 14 gadu vecumā. Un mums abām ar Santu bijusi viena spāņu valodas skolotāja, kura mani tik ļoti iedvesmoja, ka es pēc ģimnāzijas absolvēšanas meklēju jebkādu iespēju tālāk praktizēt spāņu valodu. Tālāk sāku studēt Vidzemes augstskolā, kur tolaik bija fantastiskas iespējas doties dažādos apmaiņas braucienos, praksēs un beigās sanāca tā, ka es pat Spānijā studēju. Es vienkārši meklēju un atradu iespējas. Vēlāk jau es izmācījos tulkošanu un vēl tam visam pievienoju maģistratūru romānistikā. Bet par skolotāju gan es pati neizvēlējos kļūt. Tas drīzāk bija spiediens no malas, ja tā var teikt.
Santa: - Es sāku mācīt savulaik angļu valodu ķīniešiem Ķīnā. Savukārt vēlāk, kad pārcēlos uz dzīvi Meksikā, es neko citu nevarēju darīt kā mācīt ķīniešu valodu, jo nemācēju runāt spāniski. Tā es atradu darbu ķīniešu valodas skolā, kur mācīju angļu un ķīniešu valodu. Protams, tālāk nāca arī ideja par privātstundu vadīšanu un arī šobrīd paralēli darbam Cēsu Jaunajā skolā privātiem klientiem mācu ķīniešu un spāņu valodu. Bet arī šī valodu mācīšana manā dzīvē ienāca nejauši, jo tas nekad man nebija tāds sapnis.
Kā mainījies veids, kā jums skolā mācīja valodas un kā to tagad darāt pašas?
Ilva: - Šis laiks, kurā pašlaik mēs dzīvojam, ir tik piemērots, lai mācītu un mācītos valodas. Iedomājies, ka toreiz, kad mācījāmies krievu, angļu valodu un, iespējams, vēl vācu valodu – vienīgais, ka bija, kasete, kuru mācību stundas laikā uzlikt. Kaut ko klausījāmies un domājām, cik tas ir kaut kas īpašs. Mana tā laika spāņu valodas skolotāja parādīja, ka tur tuneļa galā vēl ir kāda gaismiņa, jo veda no Spānijas tolaik diskus, kuros bija nelieli uzdevumi. Savukārt mūsdienās ir viss, ko varam vēlēties valodas apguvei. Ir ērti strādāt ne tikai digitālo iespēju dēļ, bet tādēļ, ka pasaule ir atvērta. Mēs varam ceļot, mēs varam sazināties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Jo valodas apguvē būtiski ir iespēja, ka varam kontaktēties ar native speakers.
Santa: - Jā, piemēram, šobrīd vienai sievietei, kura pārcēlusies uz dzīvi Spānijā, mācīju tematu par transporta līdzekļiem. Un mēs nemācāmies tikai teoriju no grāmatām, bet lūdzu viņai atvērt vietējo vilcienu sarakstu mājas lapu Spānijā un viņai bija jāpēta reāli maršruti, cenas, nokļūšanas iespējas. Tas ir pavisam citādāk, un varam savus studentus sagatavot reālām situācijām.
Vai redzat, ka skolēni skolā novērtē iespēju apgūt valodas, lai pēc tam nav jāiet maksas kursos apgūt visas vēlamās svešvalodas? Vai ir šī motivācija?
Ilva: - Es teiktu, ka parasti šo izdara vecāki, kuri šo stāstu zina un saprot. Viņi tad arī atrod īstos vārdus. Bet šis jautājums par motivāciju. Ja jaunietis zina, kādēļ vēlās apgūt valodu, viņš to darīs bez piespiešanās. Protams, ceļošana ir lielisks motivators. Ja jaunietis zina, ka vēlēsies ceļot vai varbūt pat studēt, strādāt kādā valstī, viņš noteikti daudz motivētāk apgūs svešvalodas. Un ir pasaule, kura nerunā angļu valodā, tātad arī citas valodas ir un būs nepieciešamas.
Santa: - Pagājušā gada 10. klase viena moduļa laikā devās uz Spāniju. Viņi pērn pirmo gadu sāka mācīties šo valodu. Nezinu, kas bija motivators, bet šogad jaunieši ar daudz lielāku atdevi mācās spāņu valodu. Protams, tas ir vērtīgi, ja skolēni redz jēgu, mērķi tam, ko dara.
Ilva: - Un vēl, ja esi, lūk, bijis Spānijā, kā var nepatīk spāņu valoda? Protams, ka patiks un lielākoties būs vēlme tālāk mācīties. Turklāt gribēsies atgriezties. Tas mūsdienās ir tik ērti un vienkārši izdarām. Tas ir motivators mācīties valodas.
Santa: - Un spāņu valoda taču nesākas un nebeidzas tikai ar Spāniju. Tā ir visa Latīņamerika. 21 pasaules valsts. Turklāt no spāņu valodas “pāreja” uz itāliešu un franču valodu ir maigāka.
Ilva: - Un es parasti iesaku sākt ar spāņu valodu un tad tālāk patiešām var mācīties itāliešu, franču valodu.
Vai ir tā, ka cilvēkam, kurš pārvalda vairākas valodas, ir daudz vieglāk iemācīties katru nākamo?
Ilva: - Romāņu valodu kontekstā noteikti, jā.
Santa: - Domāju pašlaik par ķīniešu valodu…Vai tas palīdz iemācīties vieglāk šo valodu, ka es zinu spāņu vai franču valodu. Es laikam teiktu, ja cilvēks ir iemācījies vienu, otru, trešo valodu, tas nozīmē, ka viņam ir vēlme un ķēriens to darīt. Tad katra nākamā nāks kā jauns izaicinājums, ar kuru vienkārši būs vēlme tikt veiksmīgi galā. No šāda aspekta skatoties, jā.
Kā vērtējat to, ka skolās nākotnē vairs nemācīsies krievu valodu? Un savā skolā jau vairs nemācāmies.
Ilva: - Ja es tagad runāju tikai par valodu kā par valodu, es teiktu, ka tas ir pārsteidzīgs lēmums. Tam būs negatīvas sekas. Vēl es domāju, ja mums ir līdzās šāda kaimiņvalsts, ir neapdomīgi nezināt šo valodu.
Santa: - Es piekrītu Ilvai, bet, vairāk domājot par to, ka tas ir atšķirīgs alfabēts, ļoti atšķirīga valoda. Mācoties šo valodu, prātā atveras vēl viens kanāls. Turklāt neizbēgami ceļojot vai strādājot ar šo valodu pasaulē saskarsimies. Valoda jau pasaulē nepazudīs, jo tajā runā milzīgi liels procents cilvēces.
Ilva: - Bet es varu saprast, ka skolēni pēdējos gados bija zemu motivēti mācīties krievu valodu. Ka bija grūtības atrast krievu valodas skolotājus. Un, ja atrada, tad visticamāk krievu valodas skolotāju, kurš īsti nespēja iedvesmot jauniešus un motivēt viņus tieši valodai. Jo tieši skolotājs būtu tas, kurš var iedvesmot uz valodas apguvi, lai kāda tā arī būtu un lai kāds būtu tai starptautiskais tēls. Domāju, ka krievu valodai nākotnē vajadzēs spēcīgu zīmolvedību, kad tā atgriezīsies.
Mūsu skolā tās pastāvēšas vēsturē pirmo reizi ir viesskolēns. Gioele no Itālijas, kurš mācās 10. klasē. Vai tas kaut kā ietekmē svešvalodu tematu?
Santa: - Tas ir ļoti pozitīvi. Lūk, arī tas pierāda to, ka svešvalodas mums ir un var būt ļoti tuvu, jo pasaule ir atvērta.
Ilva: - Protams, tas ir pozitīvi. Protams, ja vēl skolā varētu apgūt itāliešu valodu, tam būtu vēl lielāka pievienotā vērtība, taču arī iespēja ar Gioeli ikdienā runāt angļu valodā vai redzēt, kā viņš dienu no dienas apgūst latviešu valodu, ir apbrīnojami.
Šogad, sākoties skolas mācību gadam, valodu apguve tika piedāvāta arī vecākiem. Kāda bija atsaucība?
Santa: - Jā, piedāvājām spāņu un ķīniešu valodas kursus grupā, taču pieteicās tikai divi vecāki ķīniešu valodai, bet spāņu valodai nepieteicās neviens. Es nemācēšu šo izskaidrot, bet atsaucība patiešām bija minimāla. Iespējams, ka šis vēl notiks un ka mums būs iespēja mācīt arī savu skolēnu vecākus.
Vai jums ir vēlme pašām apgūt vēl kādu valodu?
Ilva: - Jaunu valodu gan vairs ne, bet es vēlos iet dziļāk franču un spāņu valodā. Valoda ir dzīva, tā mainās. Mainās semantika, ienāk jaunvārdi un es vēlos būt valodā. Taču, ja man kādreiz pietiks resursu, vēlētos apgūt japāņu un itāliešu valodu.
Santa: - Jā, es turpinu mācīties ik dienu ķīniešu valodu. Es tur neesmu bijusi vairākus gadus, tādēļ es mācos. Man ir sava ķīniešu valodas skolotāja.
Kas ir būtiskākais ieteikums valodu apguvē?
Ilva: - Apgūstot valodu, mēģināt to piedzīvot. Caur kultūru, ēdienu gatavošanu, mūziku.
Santa: - Vēlēties vienkārši apgūt valodu.