Apzināt talantu un attīstīt spējas. 7.- 9. klases īpašā skolas pieredze
Skolotāja Una Dreiblate Cēsu Jaunajā skolā dažādās lomās strādā jau sesto gadu. Jaunajā mācību gadā Una mācīs ģeogrāfiju un dabas zinības, kā arī audzinās 7. klasi. Pirms pievienošanās Cēsu Jaunajai skolai, Una strādāja ar pieaugušo neformālo izglītību un apguva maģistra grādu biznesa vadībā. Vērtīgā pieredze ārpus skolas un biznesa vidē Unai ļāva izveidot un veiksmīgi īstenot unikālu Personības pilnveides programmu, kuru paralēli noteiktajam mācību saturam, mūsu skolēni apgūst no 7. līdz 9. klasei.
Programmas mērķis ir ne tikai palīdzēt jauniešiem apzināties savas intereses, talantus un spējas, bet arī mērķtiecīgi veidot ieradumus un rutīnas, lai attīstītu savu personību. Programma balstās uz četriem vaļiem:
- Karjeras izglītība - karjeras konsultācijas, dažādu profesiju pārstāvju viesošanās skolā, ēnošana, projektu nedēļa karjeras izglītības tēmās, mācīšanās ārpus skolas telpām
- Pašvadīta mācīšanās - mācīšanās prasmju pilnveidošana, mācību mērķu izvirzīšana, sekmju monitorings, prasme lūgt palīdzību, sadarboties, laika un uzdevumu plānošana/ atsekošana, rutīnu veidošana
- Sociāli emocionālā izaugsme - refleksijas prasmes, apzinātība, ķermeņa valoda, emociju regulēšana, stresa vadīšana, nomierināšanās stratēģijas, uzstāšanās un prezentācijas, komunikācijas un sadarbības prasmes
- Piederība kopienai - iesaiste skolēnu pašpārvaldē, brīvprātīgais darbs, klases sadzīves organizēšana un vadīšana, telpu un materiālu uzturēšana darba kārtībā, noteikumu izvirzīšana un atsekošana, svētku un skolas notikumu plānošana un īstenošana
Programmu praktiski īstenojam klases stundu laikā, kas notiek divas reizes nedēļā, un individuālajās konsultācijās ar audzinātāju. Vienlaikus programmas mērķi un uzdevumi ir integrēti arī citos mācību priekšmetos un skolas dzīves norisēs.
Saruna ar skolotāju Unu
Jaunā mācību pieeja Skola 2030 lielu uzsvaru liek
uz prasmju attīstību? Cik liela loma saglabājas tā sauktajai klasiskajai
izglītībai, kur liels uzsvars ir iemācīties zināšanas no galvas jeb
“iekalt”?
Klasiskā izglītība ar zināšanu “iekalšanu” zaudēs
savu nozīmi. Šobrīd zināšanu un informācijas apjoms ir būtiski pieaudzis -
viena cilvēka spēkos nav zināt visu. Būtu naivi cerēt, ka to visu var aptvert
un iemācīties no galvas. Līdz ar to svarīgāk par zināšanu no galvas ir spēja
lielo informācijas apjomu apstrādāt, izvērtēt, atrast sev vajadzīgo un
pielietot savu mērķu sasniegšanai.
Neskatoties uz to, bērnu smadzenes ir jātrenē, un mācīšanās no galvas te var palīdzēt. Tāpat skolēniem ir jāzina un jāsaprot noteikti jēdzieni un principi, lai varētu domāt un spriest, lai attīstītos abstraktā domāšana, lai varētu piedalīties diskusijā un argumentēt. Līdz ar to skolā vajadzīgs balanss.
Kādas ir svarīgākās prasmes, kas ir svarīgas jauniešiem pamatskolas noslēdzošajā posmā?
Šajā posmā jauniešiem ir svarīgi veselīgi atdalīties no vecākiem un veidot savu identitāti un piederību grupai. No vienas puses izzināt sevi un savu varēšanu, spējas un prasmes, no otras puses testēt un pilnveidot saskarsmes un sadarbības prasmes ar vienaudžiem. Jauniešiem ir svarīgi eksperimentēt, justies brīvi un pašpārliecināti. Tāpat svarīgi apgūt lēmumu pieņemšanas prasmi un uzņemties personīgu atbildību par mācību procesu - ko, kāpēc un kā es mācos, kādus rezultātus sasniedzu. Mēs virzām jauniešus uz to, lai pēc 9. klases viņiem būtu skaidrs, kādā virzienā turpināt nākamo mācību etapu, un lai viņi būtu gatavi to veiksmīgi realizēt.
Cik daudz mājasdarbus var sagaidīt 7.- 9. klases skolēni?
Šajā klašu grupā mājasdarbi ir. To mērķis ir dot iespēju skolēniem izpētīt un saprast tēmu, lai jau klasē mācību darbs notiktu raitāk un ar lielāku pievienoto vērtību. Patstāvīgais darbs palīdz mums pilnvērtīgāk izmantot kopīgu laiku stundā. Mājasdarbi arī palīdz jauniešiem labāk izrast savu mācīšanās stilu un attīstīt pašvadītās mācīšanās prasmes.
Pagājušā gadā 9. klases skolēni pirmo reizi kārtoja centralizētos eksāmenu. Cēsu Jaunās skolas jaunieši sasniedza labus rezultātus. Kas ir šo panākumu pamatā?
Cēsu Jaunajā skolā galvenā vērtība ir katra jaunieša progress attiecībā pašam pret sevi. Mūsu skolas vidē mēs veicinām salīdzināšanos pašam ar sevi, nevis citiem. Šī pieeja ilgtermiņā nāk par labu visiem un pozitīvi ietekmē arī kopējo zināšanu līmeni, par ko mēs pārliecināmies centralizētajos eksāmenos.
Domāju, ka 9. klases jauniešiem labus rezultātus palīdzēja sasniegt arī tas, ka mēs ieguldījām lielu darbu viņu sociāli emocionālajā attīstībā, virzījām viņus uz nosvērtu, par sevi pārliecinātu, fokusētu eksāmenu kārtošanas procesu no emocionālās puses. Klase bija saliedēta kā kolektīvs un katrs jaunietis sajuta savstarpējo klasesbiedru atbalstu. Tam noteikti arī bija pozitīva ietekme uz eksāmenu rezultātiem. Eksāmena laikā iztikām bez trīcošām rokām un asarām.
Kā jaunieši un vecāki saņem atgriezenisko saiti par savu kopējo progresu mācību gada gaitā?
Visos vecumposmos sākot ar pirmo klasi divas reizes gadā notiek individuālās sarunas ar skolēnu un vecākiem. Sarunā ar skolēnu mērķis ir stiprināt attiecības un drošu vidi, lai bērns justos droši mēģināt, veicinātu eksperimentēšanu un kļūdīšanos kā mācīšanās būtisku sastāvdaļu. Tikšanās laikā noskaidrojam bērna vajadzības attiecībā uz mācību procesu, intereses un pilnveides iespējas, nofiksējām paveikto. Šāda individuāla pieeja katram bērnam ir mazas skolas privilēģija, kuru uztveram nopietni.
Sarunās ar vecākiem galvenokārt uzmanību vēršam uz vecāku jautājumiem, vajadzībām un informētību. Dodam atgriezenisko saiti par bērnu, apkopojot visu priekšmetu skolotāju vērtējumus un novērojumus par bērnu. Nereti ar vecākiem pārrunājam labākos risinājumus, lai panāktu veselīgu kopīgo jautājumu risināšanu - piemēram, mācību motivācijas veidošanu, ekrānu lietošanu, miega un ēšanas režīma noturēšanas aktualitāti u.c.