Kas šogad jauns pirmsskolā?

Katru jauno mācību gadu pirmsskolas komanda uzsāk ar vairāku dienu mācībām un kopīgi vienojas par šī gada prioritātēm, sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem. Pašvadīta mācīšanās, bērnu vērošana, individuāli uzdevumi, rūpīgi sagatavota un mierīga vide, mācīšanās ārā ir tikai daži no terminiem, kas mācību dienās tika apspriesti un analizēti. Sīkāk par to, kas aktuāls sagaidāms šogad, stāsta pirmsskolas vadītāja Inese Vitenberga.

Kādi ir šī gada galvenie uzdevumi, kas izvirzīti kopā ar komandu?

Šis ir pirmais mācību gada sākums man kopā ar komandu, katrs no mums šeit vēlas būt un strādāt kopā. Galvenais uzdevums – šo komandas sajūtu nepazaudēt ikdienas ritumā. Mums šogad paredzēts ļoti daudz mācīties pašiem, lai varētu palīdzēt mācīties bērniem. Tūlīt septembrī jau paredzēts pirmais darbinieku mācību izbraukums uz citu pirmsskolas izglītības iestādi, lai iedvesmotos un pilnveidotu kopīgu izpratni par to, kā veidosim ikdienas mācību procesu vēl individualizētāku.

Pats svarīgākais mums šķiet ļaut katram bērnam nepazaudēt vēlmi mācīties, dažiem bērniem šogad arī vēlamies palīdzēt šo vēlmi atgūt. Mācīšanās ir bērna paša atbildība, un bez bērna aktīvas iesaistīšanās mācīšanās nav iespējama. Bērnam jāsajūt gandarījums par mācīšanos, jāsajūt, ka viņš VAR. Tāpat bērnam arī jājūt, ka viņš ir lēmumu pieņēmējs, un jāmācās uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un to sekām. Pedagoga uzdevums šādā mācību procesā ir sarežģītāks nekā vienkārši vadot frontālas nodarbības – nepieciešams katru bērnu sadzirdēt, ieinteresēt, bet mācību materiālus pielāgot, sadalīt paveicamo darbu bērnam paveicamos soļos, lai bērnam būtu veiksmes un izdošanās sajūta, bet vienlaikus arī izaicinājums kaut kā jauna apgūšanai.

Kādas ir prioritātes, kam īpaši pievērsīsiet uzmanību?

Par prioritāti mācību jomā šogad esam izvēlējušies pašvadītu mācīšanos. Lai bērnu pašvadīta mācīšanās būtu iespējama, skolotājiem un skolotāju palīgiem jāiegulda liels „neredzamais” darbs – bērnu vērošana, vides sagatavošana. Vide šogad ir mūsu galvenā rūpe – vēlamies pirmsskolas vidi veidot mierīgu, skaistu un sakārtotu, kur katrai lietai ir savs mērķis, kāpēc tā vidē vispār atrodas un ko bērns no tās iegūst, Tas ir liels darbs skolotājiem – vērot bērnus, izprast bērnu vajadzības un atbilstoši tām veidot vidi. Svarīgi, lai vidē nav lieku kairinājumu – gan vizuāla trokšņa - raibuma un jucekļa – gan arī skaņu. Ne vienmēr vidē patiešām nepieciešams daudz lietu – nereti tās traucē bērniem koncentrēties un mērķtiecīgi izvēlēties savai attīstībai nepieciešamo nodarbi.

Vai ir kas jauns, ko šogad gribas pārbaudīt, izmēģināt un ieviest?

Valodas mācību jomā šogad esam nolēmuši ieviest Montesori pedagoģijas pieeju un materiālus – piemēram, metāla ieliktņus, kustīgos alfabētus, smilšpapīra burtus. Vēlamies piedāvāt bērniem interesantas iespējas gan rokas treniņam rakstīšanai, gan rakstīto burtu un rakstīšanas apgūšanai. Šis ir izaicinājums pedagogiem, tas arī prasa pedagogu pašu mācīšanos – jāpārzina gan veids, kā ar materiāliem darboties, gan materiālu secība, jāradina pašam sevi pie citāda veida sadarbības ar bērniem – klusākas, atturīgākas. Bērniem par jaunajiem materiāliem ir liela interese, un tas ir pedagogu iedvesmas avots.

Arī āra vidē šajā mācību gadā esam iecerējuši pārmaiņas. Pavasara plānos ir gan dārza izveide pirmsskolā, gan vēlamies izveidot īpašu mācību zonu pirmsskolas pagalmā. Arī rotaļu zona pirmsskolas priekšā noteikti piedzīvos kādu uzlabojumu pavasara talkā.

Šis ir Tavs otrais gads CJS - kā pēc šī laika varētu noformulēt, kādi ir Tavi kolēģi un CJS bērni?

Visjaukāk ir vērot bērnu darbošanos āra laikā – kā visi darbojas kopā, atrod brāļus, māsas un draugus. Bērni ir atvērti un droši gan viens pret otru, gan pret pieaugušajiem.

Man ir liels prieks būt pirmsskolas kolektīvā, jo komanda ir patiešām lieliska – kolēģi ir atbalstoši, atsaucīgi un profesionāli. Tāpat kā pedagoģijas pamatā ir attiecību veidošana starp bērniem un skolotājiem, tā arī attiecības starp kolēģiem ir būtiskas, lai uz darbu visi nāktu ar prieku.

Skola, kur justies kā mājās

• Oliveram (3.klase) skolā ļoti patīk klases vakari un rudens tirdziņi. Viņš apgalvo, ka viņa skolā ir ļoti jaukas un mīļas skolotājas.
• Helma (3.klase) priecājas, ka nav tik daudz mājas darbu, ir mīļas skolotājas un var visu ko iemācīties.

• Lorete (3.klase) par pašu labāko lietu uzskata to, ka skolā ir draugi un labs ēdiens. Te ir forši mācīties, piemēram, latviešu valodu, jo Loretei patīk daudz rakstīt. Viņa skolā jūtas kā mājās.

• Herberts (1.klase)  saka, ka foršākā lieta skolā ir galda spēles. Viņam patīk, ka skolā var satikties ar draugiem, spēlēt spēles un mācīties un dažreiz var skatīties multenes. Un pats labākais ir klases vakari!

• Adrians (3.klase) novērtē, ka ir maz mājas darbu un stāsta, ka ir ļoti laba sadarbība ar skolotājiem un atgriezeniskā saite no viņiem. Skolas bērnu starpā valda draudzība un visu starpā ir cieņpilnas attiecības.

• Viesturam (3.klase)  skolā patīk, jo noteikumos rakstīts, ka nedrīkst cīnīties un tas lielākajā daļā tiek ievērots. Otra lieta ir jauki skolotāji.

• Lība (3.klase) saka, ka mācīties CJS ir forši, jo tur ir jauki cilvēki un pati skola ir atšķirīga no citām skolām - piemēram, mazāk mājasdarbu (kas ir labi). Labākā lieta - skolotājas/i.

• Rojs (1.klase) stāsta, ka labākā lieta ir draugi, patīk dizaina stundas, skolotāji un ļoti patīk skola - “vislabākā manā dzīvē…” Vēl labāks par dizainu ir sports, 2.brokastis un pastaigas parkos.

Aicinām papildināt šo stāstu ar jauniem skatījumiem un pieredzēm! 2024./2025.mācību gadā uzņemam bērnus 1. - 3.klašu grupā! Zvaniet vai rakstiet, lai sarunātu savu viesošanās dienu skolā!

Apzināt talantu un attīstīt spējas. 7.- 9. klases īpašā skolas pieredze

Skolotāja Una Dreiblate Cēsu Jaunajā skolā dažādās lomās strādā jau sesto gadu. Jaunajā mācību gadā Una mācīs ģeogrāfiju un dabas zinības, kā arī audzinās 7. klasi. Pirms pievienošanās Cēsu Jaunajai skolai, Una strādāja ar pieaugušo neformālo izglītību un apguva maģistra grādu biznesa vadībā. Vērtīgā pieredze ārpus skolas un biznesa vidē Unai ļāva izveidot un veiksmīgi īstenot unikālu Personības pilnveides programmu, kuru paralēli noteiktajam mācību saturam, mūsu skolēni apgūst no 7. līdz 9. klasei.    

Programmas mērķis ir ne tikai palīdzēt jauniešiem apzināties savas intereses, talantus un spējas, bet arī mērķtiecīgi veidot ieradumus un rutīnas, lai attīstītu savu personību. Programma balstās uz četriem vaļiem:

• Karjeras izglītība - karjeras konsultācijas, dažādu profesiju pārstāvju viesošanās skolā, ēnošana,  projektu nedēļa karjeras izglītības tēmās, mācīšanās ārpus skolas telpām
• Pašvadīta mācīšanās - mācīšanās prasmju pilnveidošana, mācību mērķu izvirzīšana, sekmju monitorings, prasme lūgt palīdzību, sadarboties, laika un uzdevumu  plānošana/ atsekošana, rutīnu veidošana
• Sociāli emocionālā izaugsme - refleksijas prasmes, apzinātība, ķermeņa valoda,  emociju regulēšana, stresa vadīšana, nomierināšanās stratēģijas, uzstāšanās un prezentācijas,  komunikācijas un sadarbības  prasmes
• Piederība kopienai - iesaiste skolēnu pašpārvaldē, brīvprātīgais darbs, klases sadzīves organizēšana un vadīšana, telpu un materiālu uzturēšana darba kārtībā, noteikumu izvirzīšana un atsekošana, svētku un skolas notikumu  plānošana un īstenošana

Programmu praktiski īstenojam klases stundu laikā, kas notiek divas reizes nedēļā, un individuālajās konsultācijās ar audzinātāju. Vienlaikus programmas mērķi un uzdevumi ir integrēti arī citos mācību priekšmetos un skolas dzīves norisēs.

Saruna ar skolotāju Unu

Jaunā mācību pieeja Skola 2030 lielu uzsvaru liek uz prasmju attīstību? Cik liela loma saglabājas tā sauktajai klasiskajai izglītībai, kur liels uzsvars ir iemācīties zināšanas no galvas jeb “iekalt”?

Klasiskā izglītība ar zināšanu “iekalšanu” zaudēs savu nozīmi. Šobrīd zināšanu un informācijas apjoms ir būtiski pieaudzis - viena cilvēka spēkos nav zināt visu. Būtu naivi cerēt, ka to visu var aptvert un iemācīties no galvas. Līdz ar to svarīgāk par zināšanu no galvas ir spēja lielo informācijas apjomu apstrādāt, izvērtēt, atrast sev vajadzīgo un pielietot savu mērķu sasniegšanai.

Neskatoties uz to, bērnu smadzenes ir jātrenē, un mācīšanās no galvas te var palīdzēt. Tāpat skolēniem ir jāzina un jāsaprot noteikti jēdzieni un principi, lai varētu domāt un spriest, lai attīstītos abstraktā domāšana, lai varētu piedalīties diskusijā un argumentēt. Līdz ar to skolā vajadzīgs balanss.

Kādas ir svarīgākās prasmes, kas ir svarīgas jauniešiem pamatskolas noslēdzošajā posmā?

Šajā posmā jauniešiem ir svarīgi veselīgi atdalīties no vecākiem un veidot savu identitāti un piederību grupai. No vienas puses izzināt sevi un savu varēšanu, spējas un prasmes, no otras puses testēt un pilnveidot saskarsmes un sadarbības prasmes ar vienaudžiem. Jauniešiem ir svarīgi eksperimentēt, justies brīvi un pašpārliecināti. Tāpat svarīgi apgūt lēmumu pieņemšanas prasmi un uzņemties personīgu atbildību par mācību procesu - ko, kāpēc un kā es mācos, kādus rezultātus sasniedzu. Mēs virzām jauniešus uz to, lai pēc 9. klases viņiem būtu skaidrs, kādā virzienā turpināt nākamo mācību etapu, un lai viņi būtu gatavi to veiksmīgi realizēt.   

Cik daudz mājasdarbus var sagaidīt 7.- 9. klases skolēni?

Šajā klašu grupā mājasdarbi ir. To mērķis ir dot iespēju skolēniem izpētīt un saprast tēmu, lai jau klasē mācību darbs notiktu raitāk un ar lielāku pievienoto vērtību. Patstāvīgais darbs palīdz mums pilnvērtīgāk izmantot kopīgu laiku stundā. Mājasdarbi arī palīdz jauniešiem labāk izrast savu mācīšanās stilu un attīstīt pašvadītās mācīšanās prasmes.

Pagājušā gadā 9. klases skolēni pirmo reizi kārtoja centralizētos eksāmenu. Cēsu Jaunās skolas jaunieši sasniedza labus rezultātus. Kas ir šo panākumu pamatā?

Cēsu Jaunajā skolā galvenā vērtība ir katra jaunieša progress attiecībā pašam pret sevi. Mūsu skolas vidē mēs veicinām salīdzināšanos pašam ar sevi, nevis citiem. Šī pieeja ilgtermiņā nāk par labu visiem un pozitīvi ietekmē arī kopējo zināšanu līmeni, par ko mēs pārliecināmies centralizētajos eksāmenos.

Domāju, ka 9. klases jauniešiem labus rezultātus palīdzēja sasniegt arī tas, ka mēs ieguldījām lielu darbu viņu sociāli emocionālajā attīstībā, virzījām viņus uz nosvērtu, par sevi pārliecinātu, fokusētu eksāmenu kārtošanas procesu no emocionālās puses. Klase bija saliedēta kā kolektīvs un katrs jaunietis sajuta savstarpējo klasesbiedru atbalstu. Tam noteikti arī bija pozitīva ietekme uz eksāmenu rezultātiem. Eksāmena laikā iztikām bez trīcošām rokām un asarām.

Kā jaunieši un vecāki saņem atgriezenisko saiti par savu kopējo progresu mācību gada gaitā?

Visos vecumposmos sākot ar pirmo klasi divas reizes gadā notiek individuālās sarunas ar skolēnu un vecākiem. Sarunā ar skolēnu mērķis ir stiprināt attiecības un drošu vidi, lai bērns justos droši mēģināt, veicinātu eksperimentēšanu un  kļūdīšanos kā mācīšanās būtisku sastāvdaļu. Tikšanās laikā noskaidrojam bērna vajadzības attiecībā uz mācību procesu, intereses un pilnveides iespējas, nofiksējām paveikto. Šāda individuāla pieeja katram bērnam ir mazas skolas privilēģija, kuru uztveram nopietni.

Sarunās ar vecākiem galvenokārt uzmanību vēršam uz vecāku jautājumiem, vajadzībām un informētību. Dodam atgriezenisko saiti par bērnu, apkopojot visu priekšmetu skolotāju vērtējumus un novērojumus par bērnu. Nereti ar vecākiem pārrunājam labākos risinājumus, lai panāktu veselīgu kopīgo jautājumu risināšanu - piemēram, mācību motivācijas veidošanu,  ekrānu lietošanu, miega un ēšanas režīma noturēšanas  aktualitāti u.c.

Kā Jums skolā? Esat apmierināti?

No vecāku pieredzes stāstiem zināms, ka dzīvē viss ir daudzmaz labi, ja skolā iet labi. Bērnu izglītības veiksmes vai grūtības ļoti tieši iespaido vecāku sirdsmieru un apmierinātību ar dzīvi. Kā rāda nesenais Tele2 pētījums “Vecāku skolu izvēles kritēriji un gaidas”, sirdsmiers par skolu ir trim no desmit vecākiem. Proti, tikai 28% aptaujāto vecāku atzīst, ka ir “ļoti apmierināti” ar sava bērna skolu.  

Ideālā skola

Tele2 vecāku pētījumā, kurā piedalījās 500 respondentu, tika jautāts par skolas izvēles kritērijiem. Rezultātā vecāki kā galvenos nosauc šos:

• Drošība: skolā un tās apkārtnē ir droša vide.

• Skolotāji: skolā strādā profesionāli skolotāji.

• Saturs: skolā ir kvalitatīva mācību programma.

• Caurviju prasmes: skola attīsta kritisko domāšanu, spēju risināt konfliktus, līderību, prasmi strādāt komandā, komunikācijas prasmes.

Interesanti, ka atzīmes un akadēmiskos sasniegumus kā skolas izvēles kritēriju, min tika 10% aptaujāto vecāku.

Kā jūtas CJS vecāki?

Ar Cēsu Jaunās skolas (CJS) vecāku sirdsmieru visam vajadzētu būt labi, kā to apliecina vecāku aptaujas rezultāti:

• 90% vecāku atzīst, ka ir apmierināti ar izglītības kvalitāti skolā.

• 88% vecāki apstiprina, ka skola rada bērniem interesi mācīties.

• Vairāk nekā 80% ir pārliecināti, ka klases audzinātājs un skolotāji pazīst un izprot bērna individuālās mācību vajadzības.     

• 84% apstiprina, ka skolotāji palīdz risināt problēmas un 78% ir pieredzējuši, ka skola ņem vērā vecāku ieteikumus un iesaista vecākus skolas attīstībā.  

100% cieņas

Viens būtisks elements, bez kura nav iedomājam kvalitatīva izglītība, ir cieņa visu mācību procesā iesaistīto pušu starpā - skolēnu, skolotāju, vecāku un skolas darbinieku. Šajā rādītājā 2022./23. mācību gadā Cēsu Jaunā skola sasniedza maksimumu. 100% vecāku pozitīvi atbildēja uz jautājumu, vai skolotāji un darbinieki ciena skolēnus. Savukārt 90% vecāku uzskata, ka bērni ciena skolotājus un skolas darbiniekus.

Atkarības, mentālā veselība - ievērības cienīgs temats

Liene Lote

Par atkarībām, mentālo veselību un jauniešu vieglprātīgo pakļautību vielām runā Cēsu Jaunās vidusskolas skolēni, kuri vairāku mēnešu laikā pētījuši šo tematu un paši izveidojuši izglītojošu brošūru pusaudžiem un viņu vecākiem “Glorificētās atkarības”.

“Paveikts ir milzīgs darbs,” saka moduļa skolotājas un jauniešu mentores Santa Zvirbule un Liene Čemme. Viņas atklāj, ka šī moduļa laikā, kurā tika apvienoti vairāki mācību priekšmeti - radošā rakstīšana, latviešu valoda, angļu valoda, matemātika, dizains un tehnoloģijas, sports un veselība, kultūras pamati – jaunieši katrs strādāja pie sava temata. Kāds intervēja psiholoģi un skolu pārstāvjus, kāds cits veica pētījumu, vai Cēsīs ir viegli iegūt atkarību izraisošas vielas. Citi jaunieši strādāja ar zinātniskajiem tekstiem, citi – ar statistiku.

Jauniešu mentore un skolotāja Santa saka: “Šī moduļa laikā jauniešiem bija jāizveido interaktīva brošūra par atkarības problēmām un cēloņiem, riska faktoriem un to novēršanas pasākumiem. Devām iespēju jauniešiem aizdomāties par iespējamo kaitējumu fiziskajai un mentālajai veselībai, lietojot dažādas vielas. Viņi paši meklēja informāciju, kur vērsties krīzes situācijās.”

Moduļa vadītāja un jauniešu mentore Liene bilst, ka satraucošākie visiem jauniešiem un pedagogiem bija pētījumā noskaidrotie dati, ka teju 45% pusaudžu dažādas atkarību izraisošas vielas pamēģina 14 -17 gadu vecumā. Savukārt 50%  jau līdz 13 gadu vecumam. 

“Diemžēl nākas secināt, ka pusaudži un jaunieši nav tālu stāvoši no šiem atkarību jautājumiem. Saskārāmies ar teicieniem, ka “to jau dara visi”, “Cēsīs visu var dabūt…”. Tas, protams, ir šokējoši un domāju, ka par šo tematu būtu jārunā arī Cēsu novada pašvaldības līmenī,” komentē Liene.

Jaunieši intervēja vienaudzi, kura ļoti cietusi no atkarībām un pat bijusi uz pašnāvības izdarīšanas ceļa. Intervēja kādu mūziķi, kurš stāstīja par jaunību, bohēmu un sagandēto dzīvi pēc tā visa.

“Brošūras izstrādes un šī moduļa laikā pie jauniešiem viesojās arī dažādu profesiju pārstāvji, kā arī viņi viesojās krīzes centrā “Skalbes” un iepazinās ar tipogrāfijas darbu tipogrāfijā “Zemgus”. Šodien jaunieši saņēma tikko iespiestu bukletu. To atvēra, izšķirstīja un apjauta, ko būtu darījuši citādāk, labāk. Tas viss ir mācību process,” saka Liene, bilstot, ka šādi mācās jaunieši Cēsu Jaunajā vidusskolā. Paši darot visu praktiski.

Pavisam drīz jaunieši paši uzsāks sava bukleta mārketinga izveidi. Tad buklets būs pieejams arī plašākai sabiedrībai. 

Lasīšanas nedēļa skolā

Tikai viens gads Latvijā

Liene Lote

Šogad Cēsu Jaunajā vidusskolā mācās viesskolēns no Ziemeļitālijas – Gioele Zamperlin. Jaunietis Latvijas skolā aizvadījis pirmos mēnešus un jūtas pārsteigts par pozitīvo skolas vidi, brīvajām attiecībām ar skolotājiem un pozitīvo gaisotni, kas valda.

Sarunā Gioele bilst, ka patiešām vispārsteidzošākās viņam šķiet tieši attiecības starp skolotājiem un skolēniem. Viņš norāda, ka tik brīva un nepiespiesta satikšana ar savu pedagogu Itālijā nav iedomājama. Tur starp skolēnu un skolotāju pastāv daudz konkrētāka un lielāka distance. Reti, kad pedagogiem Itālijas skolā interesē skolēna privātie mērķi, sajūtas.

“Es teiktu, ka Itālijā patiešām ir ļoti atšķirīgas attiecības skolotājiem ar skolēniem. Tur noteikti nebūs sarunas par to, kas neskar tiešo skolas darbu. Ārpus skolas, noteikti skolotājs neuzrunās skolēnu. Arī mācību stundās skolēnam ir jādara tikai tas, ko skolotājs liek. Faktiski skolotājs māca, bet es mācos. Kaut gan arī runājot par mācīšanas stilu, tas ir atšķirīgs. Mēs Itālijas skolā reti diskutējam, jo mums ir jālasa, jāraksta, jākonspektē. Es to sauktu par pasīvo, nevis aktīvo mācīšanos. Piemēram, te, Latvijā, mēs mācījāmies par intervijas veidošanu. Un tas nenotika tikai teorētiski, mums pašiem bija pēc tam šīs intervijas jāveido. Es esmu pavisam neilgi Latvijā, bet mācību stundu laikā esam gan viesojušies pie uzņēmējiem, man ir bijušas arī trīs dažādas prakses, kur iepazinos ar dažādām profesijām. Tas ir kaut kas neiedomājams, ja salīdzinu ar Itāliju,” saka Gioele un skaidro, ka arī pēc uzbūves skolas diena krasi atšķiras Latvijā un Itālijā. Tā, piemēram, Latvijā stunda ilgst 40 minūtes un pa vidu ir īsāki vai garāki starpbrīži, taču Itālijā skolā ir tikai viens starpbrīdis. Skolēni faktiski visu laiku atrodas klasē un nomainās skolotāji.

“Ja vajag uz labierīcībām, skolotājam ir jāprasa atļauja iziet no klases, taču skolotājs var pateikt, ka šobrīd iziet nav iespējams,” kādu piemēru min jaunietis un vērtē, ka Latvijas skolā daudz vairāk tiek domāts par jauniešu emocionālos stāvokli. Tiek prasīts jaunieša viedoklis.

 Gluži nav taisnība, ka visi latvieši ir noslēgti un drūmi, kā man stāstīja pirms braukšanas uz Latviju. Taču būt par viesskolēnu nozīmē – “piedzīvot”.

“Es gan, protams, nezinu, vai tā ir visās Latvijas skolās, bet mana pieredze Cēsu Jaunajā skolā ir ļoti pozitīva un pārsteidzoša. Es jūtos Latvijā jūtos labi. Man noteikti ir paveicies gan ar skolu, gan viesģimeni. Man ir brīnišķīgi skolasbiedri un aizrautīgi skolotāji. Redzu, ka viņi vēlās ne tikai skolēniem iedot zināšanas, bet arī dalīties ar savu dzīves pieredzi. Tas ir pārsteidzoši,” saka viesskolēns no Itālijas.

Vaicāts, ko nozīmē būt viesskolēnam citā valstī un kādēļ izvēlējās šādu pieredzi gūt, Gioele teic, ka viņa sapnis bija nokļūt Japānā, taču AFS apmaiņas organizācija rezultātā piešķīra apmaiņas gadu Latvijā, par ko viņš neskumst.

“Latvija ir skaista. Īpaši to mīlu tajās dienās, kad ceļo pa Latviju. Esmu jau iepazinis Latgali, Kurzemi. Pats dzīvoju skaistā Vidzemes pilsētā. Man patīk Rīga, un nav gluži taisnība, ka visi latvieši ir noslēgti un drūmi, kā man stāstīja pirms braukšanas uz Latviju. Taču būt par viesskolēnu nozīmē – “piedzīvot”.Tā ir lieliska pieredze, tas maina domāšanas veidu. Es pat noteikti neapzinos visu, ko man tas būs devis pēc šī gada. Mans apmaiņas gads noslēgsies nākamā gada jūnijā, kad atgriezīšos Itālijā. Protasm, nav viegli aizbraukt no savas ģimenes, draugiem. Sanāk dzīvi it kā sākt no nulles, jo jāpieņem gan jaunā ģimene, pilsēta, skola, klasesbiedri. Jāmeklē savi draugi, tas nav tik viegli. Domāju, ka šajā apmaiņas gadā kļūšu daudz patstāvīgāks un neatkarīgāks. Kad aizbraukšu atpakaļ uz Itāliju, mājām, noteikti jutīšos citādāk. Būs vieglāk arī aiziet no ģimenes, kad pabeigšu vidusskolu,” prāto Gioele.

Jāteic, ka jaunietis ir arī labs piemērs tam, ka var iemācīties jaunu valodu pavisam ātri, ja vien ir vēlēšanās. Itālis atklāj, ka sākumā bija vēlējies mācīties krievu valodu, jo Itālijā to daudzi mācās, taču ātri sapratis, ka divas valodas neiemācīsies.

“Es tiešām mēģinu mācīties latviešu valodu, jo vēlos saprast, ko jaunieši līdzās man runā. Ir grūti dzīvot vidē, kur nesaproti neko. Man šķiet, ka latviešu valoda ir sarežģīta. Redzu, ka vidusskolā jaunieši mācās vēl gramatiku. Tas nozīmē, ka ar vienu gadu nepietiks, taču es cenšos,” saka Gioele. Viņš arī pamanījis to, ka angļu valodu Latvijā jaunieši pārzina ļoti labā līmenī. Sākumā viņam bijis kauns par savu angļu valodu, izdzirdot, kā runā skolasbiedri. “Šis arī būs vēl viens ieguvums, kad atgriezīšos Itālijā. Man noteikti būs labāka angļu valoda, nekā maniem itāļu klasesbiedriem,” smaidot saka Gioele un, domājot par nākotni, saka, ka vēlētos studēt psiholoģiju. Iespējams, Spānijā, tādēļ gan Itālijā, gan Cēsu Jaunajā vidusskolā novērtē iespēju mācīties spāņu valodu.

“Skatoties uz saviem viesvecākiem, saprotu, ka cilvēks dzīvē vienlīdz labi var darīt vairākus darbus. Ja godīgi, Itālijā šādas pieejas nav. Ja esi ārsts, tev ir jābūt ārstam. Ja esi skolotājs, tātad tikai skolotājs. Arī mani vecāki vienmēr man teikuši, ka cilvēks dzīvē var darīt tikai vienu darbu, taču tagad saprotu, ka tā nav,” pārdomās dalās puisis.

Mūsdienīga valodu mācīšana un mācīšanās

Liene Lote

Mūsu skolēniem skolā ir iespēja apgūt dažādas valodas, sākot ar angļu, spāņu un franču līdz pat ķīniešu valodai. Uz sarunu aicināju valodu skolotājas Santu Zvirbuli un Ilvu Šintu, kuras ikdienā pasniedz dažādas valodas.

Ilva stāsta, ka viņa spāņu valodu skolās māca kopš 2009. gada, bet franču valodu kopš 2014. gada. Savukārt Santa ķīniešu valodu iemācījās, dzīvojot un studējot valodu Ķīnā, savukārt vēlāk spāņu valodu apguva, dzīvojot Meksikā. Santa teic, ka pirms septiņiem gadiem nāca lēmums, ka viņa valodas mācīs citiem.

Kā nonācāt līdz tam, ka sapratāt, ka valodas jūs interesē?

Ilva: - Spāņu valoda manā dzīvē ienāca 14 gadu vecumā. Un mums abām ar Santu bijusi viena spāņu valodas skolotāja, kura mani tik ļoti iedvesmoja, ka es pēc ģimnāzijas absolvēšanas meklēju jebkādu iespēju tālāk praktizēt spāņu valodu. Tālāk sāku studēt Vidzemes augstskolā, kur tolaik bija fantastiskas iespējas doties dažādos apmaiņas braucienos, praksēs un beigās sanāca tā, ka es pat Spānijā studēju. Es vienkārši meklēju un atradu iespējas. Vēlāk jau es izmācījos tulkošanu un vēl tam visam pievienoju maģistratūru romānistikā. Bet par skolotāju gan es pati neizvēlējos kļūt. Tas drīzāk bija spiediens no malas, ja tā var teikt.

Santa: - Es sāku mācīt savulaik angļu valodu ķīniešiem Ķīnā. Savukārt vēlāk, kad pārcēlos uz dzīvi Meksikā, es neko citu nevarēju darīt kā mācīt ķīniešu valodu, jo nemācēju runāt spāniski. Tā es atradu darbu ķīniešu valodas skolā, kur mācīju angļu un ķīniešu valodu. Protams, tālāk nāca arī ideja par privātstundu vadīšanu un arī šobrīd paralēli darbam Cēsu Jaunajā skolā privātiem klientiem mācu ķīniešu un spāņu valodu. Bet arī šī valodu mācīšana manā dzīvē ienāca nejauši, jo tas nekad man nebija tāds sapnis.

Kā mainījies veids, kā jums skolā mācīja valodas un kā to tagad darāt pašas?

Ilva: - Šis laiks, kurā pašlaik mēs dzīvojam, ir tik piemērots, lai mācītu un mācītos valodas. Iedomājies, ka toreiz, kad mācījāmies krievu, angļu valodu un, iespējams, vēl vācu valodu – vienīgais, ka bija, kasete, kuru mācību stundas laikā uzlikt. Kaut ko klausījāmies un domājām, cik tas ir kaut kas īpašs. Mana tā laika spāņu valodas skolotāja parādīja, ka tur tuneļa galā vēl ir kāda gaismiņa, jo veda no Spānijas tolaik diskus, kuros bija nelieli uzdevumi. Savukārt mūsdienās ir viss, ko varam vēlēties valodas apguvei. Ir ērti strādāt ne tikai digitālo iespēju dēļ, bet tādēļ, ka pasaule ir atvērta. Mēs varam ceļot, mēs varam sazināties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Jo valodas apguvē būtiski ir iespēja, ka varam kontaktēties ar native speakers.

Santa: - Jā, piemēram, šobrīd vienai sievietei, kura pārcēlusies uz dzīvi Spānijā, mācīju tematu par transporta līdzekļiem. Un mēs nemācāmies tikai teoriju no grāmatām, bet lūdzu viņai atvērt vietējo vilcienu sarakstu mājas lapu Spānijā un viņai bija jāpēta reāli maršruti, cenas, nokļūšanas iespējas. Tas ir pavisam citādāk, un varam savus studentus sagatavot reālām situācijām.

Vai redzat, ka skolēni skolā novērtē iespēju apgūt valodas, lai pēc tam nav jāiet maksas kursos apgūt visas vēlamās svešvalodas? Vai ir šī motivācija?

Ilva: - Es teiktu, ka parasti šo izdara vecāki, kuri šo stāstu zina un saprot. Viņi tad arī atrod īstos vārdus. Bet šis jautājums par motivāciju. Ja jaunietis zina, kādēļ vēlās apgūt valodu, viņš to darīs bez piespiešanās. Protams, ceļošana ir lielisks motivators. Ja jaunietis zina, ka vēlēsies ceļot vai varbūt pat studēt, strādāt kādā valstī, viņš noteikti daudz motivētāk apgūs svešvalodas. Un ir pasaule, kura nerunā angļu valodā, tātad arī citas valodas ir un būs nepieciešamas.

Santa: - Pagājušā gada 10. klase viena moduļa laikā devās uz Spāniju. Viņi pērn pirmo gadu sāka mācīties šo valodu. Nezinu, kas bija motivators, bet šogad jaunieši ar daudz lielāku atdevi mācās spāņu valodu. Protams, tas ir vērtīgi, ja skolēni redz jēgu, mērķi tam, ko dara.

Ilva: - Un vēl, ja esi, lūk, bijis Spānijā, kā var nepatīk spāņu valoda? Protams, ka patiks un lielākoties būs vēlme tālāk mācīties. Turklāt gribēsies atgriezties. Tas mūsdienās ir tik ērti un vienkārši izdarām. Tas ir motivators mācīties valodas.

Santa: - Un spāņu valoda taču nesākas un nebeidzas tikai ar Spāniju. Tā ir visa Latīņamerika. 21 pasaules valsts. Turklāt no spāņu valodas “pāreja” uz itāliešu un franču valodu ir maigāka.

Ilva: - Un es parasti iesaku sākt ar spāņu valodu un tad tālāk patiešām var mācīties itāliešu, franču valodu.

Vai ir tā, ka cilvēkam, kurš pārvalda vairākas valodas, ir daudz vieglāk iemācīties katru nākamo?

Ilva: - Romāņu valodu kontekstā noteikti, jā.

Santa: - Domāju pašlaik par ķīniešu valodu…Vai tas palīdz iemācīties vieglāk šo valodu, ka es zinu spāņu vai franču valodu. Es laikam teiktu, ja cilvēks ir iemācījies vienu, otru, trešo valodu, tas nozīmē, ka viņam ir vēlme un ķēriens to darīt. Tad katra nākamā nāks kā jauns izaicinājums, ar kuru vienkārši būs vēlme tikt veiksmīgi galā. No šāda aspekta skatoties, jā.

Kā vērtējat to, ka skolās nākotnē vairs nemācīsies krievu valodu? Un savā skolā jau vairs nemācāmies.

Ilva: - Ja es tagad runāju tikai par valodu kā par valodu, es teiktu, ka tas ir pārsteidzīgs lēmums. Tam būs negatīvas sekas. Vēl es domāju, ja mums ir līdzās šāda kaimiņvalsts, ir neapdomīgi nezināt šo valodu.

Santa: - Es piekrītu Ilvai, bet, vairāk domājot par to, ka tas ir atšķirīgs alfabēts, ļoti atšķirīga valoda. Mācoties šo valodu, prātā atveras vēl viens kanāls. Turklāt neizbēgami ceļojot vai strādājot ar šo valodu pasaulē saskarsimies. Valoda jau pasaulē nepazudīs, jo tajā runā milzīgi liels procents cilvēces.

Ilva: - Bet es varu saprast, ka skolēni pēdējos gados bija zemu motivēti mācīties krievu valodu. Ka bija grūtības atrast krievu valodas skolotājus. Un, ja atrada, tad visticamāk krievu valodas skolotāju, kurš īsti nespēja iedvesmot jauniešus un motivēt viņus tieši valodai. Jo tieši skolotājs būtu tas, kurš var iedvesmot uz valodas apguvi, lai kāda tā arī būtu un lai kāds būtu tai starptautiskais tēls. Domāju, ka krievu valodai nākotnē vajadzēs spēcīgu zīmolvedību, kad tā atgriezīsies.

Mūsu skolā tās pastāvēšas vēsturē pirmo reizi ir viesskolēns. Gioele no Itālijas, kurš mācās 10. klasē. Vai tas kaut kā ietekmē svešvalodu tematu?

Santa: - Tas ir ļoti pozitīvi. Lūk, arī tas pierāda to, ka svešvalodas mums ir un var būt ļoti tuvu, jo pasaule ir atvērta.

Ilva: - Protams, tas ir pozitīvi. Protams, ja vēl skolā varētu apgūt itāliešu valodu, tam būtu vēl lielāka pievienotā vērtība, taču arī iespēja ar Gioeli ikdienā runāt angļu valodā vai redzēt, kā viņš dienu no dienas apgūst latviešu valodu, ir apbrīnojami.

Šogad, sākoties skolas mācību gadam, valodu apguve tika piedāvāta arī vecākiem. Kāda bija atsaucība?

Santa: - Jā, piedāvājām spāņu un ķīniešu valodas kursus grupā, taču pieteicās tikai divi vecāki ķīniešu valodai, bet spāņu valodai nepieteicās neviens. Es nemācēšu šo izskaidrot, bet atsaucība patiešām bija minimāla. Iespējams, ka šis vēl notiks un ka mums būs iespēja mācīt arī savu skolēnu vecākus.

Vai jums ir vēlme pašām apgūt vēl kādu valodu?

Ilva: - Jaunu valodu gan vairs ne, bet es vēlos iet dziļāk franču un spāņu valodā. Valoda ir dzīva, tā mainās. Mainās semantika, ienāk jaunvārdi un es vēlos būt valodā. Taču, ja man kādreiz pietiks resursu, vēlētos apgūt japāņu un itāliešu valodu.

Santa: - Jā, es turpinu mācīties ik dienu ķīniešu valodu. Es tur neesmu bijusi vairākus gadus, tādēļ es mācos. Man ir sava ķīniešu valodas skolotāja.

Kas ir būtiskākais ieteikums valodu apguvē?

Ilva: - Apgūstot valodu, mēģināt to piedzīvot. Caur kultūru, ēdienu gatavošanu, mūziku.

Santa: - Vēlēties vienkārši apgūt valodu.

Jaunieši pēc ERASMUS+ projekta dalās pieredzē

Jau pagājis laiks kopš mūsu vidusskolēni atgriezušies no ERASMUS+ projekta "Open your mind and let me in" Gruzijā, kur vairāk nekā nedēļu darbojās dažādās aktivitātēs, nodarbībās un pasākumos, lai izzinātu cilvēktiesību jautājumus un aktualizētu dzimuma identitātes problēmas Latvijā, Eiropā un ārpus tās. 

Vidusskolēni ikvienu aicināja dzīvē izmantot iespējas un doties projektos, ja tas vien ir iespējams. Arī skolasbiedri uzdeva dažādus jautājumus un centās izzināt gan par kultūras un tradīcijas atšķirīgām Gruzijā, gan par projektā aktualizēto tematu. 

11. klases skolēns Tomass atzīst, ka šis projekts bija jauna pieredze un milzīgs izaicinājums. "Mēs visi šādā projektā piedalījāmies pirmo reizi, un tas izrādījās tik interesanti un noderīgi. Mēs katrs šī projekta laikā pārvarējām savas robežas. Runājām, darbojāmies grupās, iepazināmies un daudz runājām, diskutējām un smējāmies," lielisks projekts un neaizmirstama pieredze mums visiem. 

Projektu Finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Agnese Rakovska mūzikas stundās

 Mūzikas nodarbībām ir jābūt vērstām uz praktisku darbību un uzdevumiem, kas veicina katra skolēna radošumu un interesi par mūziku, tādējādi audzinot paaudzi, kas spēj konkurēt prasīgajā darba tirgū un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Latvijas un Gruzijas jaunieši aktualizē identitātes jautājumus

Liene Lote Čemme,

CJS vidusskolas pedagoģe un jauniešu mentore

Cēsu Jaunās vidusskolas (CJS) 11. klases jaunieši uzrakstījuši ERASMUS+ programmu projektu “Open your mind and let me in”, kas skar mūsdienās aktuālu jautājumu – jauniešu identitāti un cilvēktiesības ar uzsvaru uz vienlīdzīgām tiesībām. Šī projekta nosaukums nes ideju, lai paraugāmies plašāk, lai saskatām atšķirīgo sev apkārt un cenšamies to pieņemt. Lai droši varam runāt par savas identitātes apzināšanu un dzimuma vienlīdzību.

Jaunieši kā partnerorganizāciju izvēlējās gruzīnu pārstāvjus “Union Georgian Youth For Europe” (GYE), aicinot arī jauniešus no Guzijas aizdomāties par šo tematu. Projekta temats un galvenais mērķis - likt jauniešiem no Latvijas un Gruzijas vairāk izprast šī temata nozīmi un apjaust savu lomu un ietekmi uz šo jautājumu mūsdienu sabiedrībā.

Projekta "Open Your Mind and let me in" uzdevumi ir likt cilvēkiem aizdomāties par cilvēktiesībām un vienlīdzīgām tiesībām kopumā. Protams, Latvijā un visā pasaulē īpaši aktuāls kļuvis dzimumu līdztiesības un identitātes jautājums. Diemžēl arvien vairāk jauniešu arī Latvijā ir spiesti slēpt savas patiesās sajūtas par dzimuma identitāti. Ir bailes runāt un atklāt citiem, par to, kā jaunietis vai jauniete jūtas. Par to, ka dzimuma maiņa ir realitāte daudzu jauniešu dzīvēs.

Cēsu Jaunās skolas jaunieši vēlas aktualizēt šo tematu. Veidot diskusijas starp jauniešiem, tostarp iesaistot jauniešus no Gruzijas. Kopīgo diskusiju un sarunu laikā ir būtiski mudināt jauniešus nebaidīties runāt par šādiem tematiem. Ir vēlme izglītot un atbalstīt vienaudžus, kuriem identitātes jautājumi ir svarīgi un aktuāli. Arī tos, kuriem šie jautājumi līdz šim šķituši sveši vai mazsvarīgi.

Cēsu Jaunās vidusskolas 11. klases skolnieks Tomass Gusts Grizāns saka: “ Būtu lieliski, ja šis projekts palīdzētu mazināt diskrimināciju sabiedrībā kopumā. Ja tas veicinātu vienlīdzību dažādos cilvēktiesību jautājumos. Mēs dzīvojam “it kā” atvērtā un modernā sabiedrībā, kur cilvēki, tostarp jau jaunieši, nebūtu jāiedala kādās konkrētās kategorijās. Runājot tieši par dzimuma identitāte, arī šeit būtiski apjaust, ka mūsu starpā ir šādi jaunieši. Turklāt arī ļoti daudzās novada skolās. Iespējams, pat visās. Jautājums ir tikai par to, cik atklāti un droši jūtas šīs skolas jaunieši, lai par to runātu.”

Vidusskolēns Sebastians Saule norāda, ka šis jautājums ir svarīgs gan puišiem, gan meitenēm, turklāt ne tikai pusaudža vecumā, bet vēlāk studiju gados. Kad darba devējs izdara izvēli kāda dzimuma priekšā, kad atalgojums mainās vai kad vecāki mājās traukus liek mazgāt māsai, bet malku kamīnam ienest – brālim. “Es cienu citu cilvēku identitātes un saprotu, ka būt citādam salīdzinājumā ar mani nemaz nav slikti, jo tas ir tieši normāli, ka uz pasaules ir dažādība un cilvēki var socializējoties katrs atrast sev tuvus draugus, saprotošu ģimeni un domu biedrus katras savas dzīves mirkļos. Pie mums šonedēļ skolā viesojās divas gruzīnu jaunietes Ana Khvistani un Mariama Ghoghadze, kuras neslēpa, ka Gruzijā dzimuma identitātes jautājums diezgan lielā mērā ir tabu temats. Tieši šis būs viens no lielākajiem izaicinājumiem – diskutēt par šādiem tematiem valstī, kuri ir vēl slēgtāk domājoši nekā latvieši.”

Jauniešu mērķis projekta laikā ir izveidot video materiālu, kas rosinās pārdomas par cilvēktiesībām, identitāti un vienlīdzīgu tiesību jautājumiem. Cēsu Jaunās vidusskolas jaunieši vēlas par šo tematu veidot arī diskusiju pēcpusdienu kopā ar citiem novada jauniešiem un rast iespēju šajā jautājumā iedziļināties vecākiem, pedagogiem un sabiedrībai kopumā.

Projektu Finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Foto: Marta Malceniece

Valsts svētku deserts

Liene Lote

Identitāte – vairs nav tabu temats

Liene Lote Čemme,

CJS vidusskolas pedagoģe un jauniešu mentore

Cēsu Jaunās vidusskolas (CJS) 11. klases jaunieši uzrakstījuši ERASMUS+ programmu projektu “Open your mind and let me in”, kas skar mūsdienās aktuālu jautājumu – jauniešu identitāti un cilvēktiesības ar uzsvaru uz vienlīdzīgām tiesībām. Šī projekta nosaukums nes ideju, lai paraugāmies plašāk, lai saskatām atšķirīgo sev apkārt un cenšamies to pieņemt. Lai droši varam runāt par savas identitātes apzināšanu un dzimuma vienlīdzību.

Foto: Marta Malceniece

Jaunieši kā partnerorganizāciju izvēlējās gruzīnu pārstāvjus “Union Georgian Youth For Europe” (GYE), aicinot arī jauniešus no Guzijas aizdomāties par šo tematu. Projekta temats un galvenais mērķis - likt jauniešiem no Latvijas un Gruzijas vairāk izprast šī temata nozīmi un apjaust savu lomu un ietekmi uz šo jautājumu mūsdienu sabiedrībā.

Projekta "Open Your Mind and let me in" uzdevumi ir likt cilvēkiem aizdomāties par cilvēktiesībām un vienlīdzīgām tiesībām kopumā. Protams, Latvijā un visā pasaulē īpaši aktuāls kļuvis dzimumu līdztiesības un identitātes jautājums. Diemžēl arvien vairāk jauniešu arī Latvijā ir spiesti slēpt savas patiesās sajūtas par dzimuma identitāti. Ir bailes runāt un atklāt citiem, par to, kā jaunietis vai jauniete jūtas. Par to, ka dzimuma maiņa ir realitāte daudzu jauniešu dzīvēs.

Cēsu Jaunās skolas jaunieši vēlas aktualizēt šo tematu. Veidot diskusijas starp jauniešiem, tostarp iesaistot jauniešus no Gruzijas. Kopīgo diskusiju un sarunu laikā ir būtiski mudināt jauniešus nebaidīties runāt par šādiem tematiem. Ir vēlme izglītot un atbalstīt vienaudžus, kuriem identitātes jautājumi ir svarīgi un aktuāli. Arī tos, kuriem šie jautājumi līdz šim šķituši sveši vai mazsvarīgi.

Cēsu Jaunās vidusskolas 11. klases skolnieks Tomass Gusts Grizāns saka: “ Būtu lieliski, ja šis projekts palīdzētu mazināt diskrimināciju sabiedrībā kopumā. Ja tas veicinātu vienlīdzību dažādos cilvēktiesību jautājumos. Mēs dzīvojam “it kā” atvērtā un modernā sabiedrībā, kur cilvēki, tostarp jau jaunieši, nebūtu jāiedala kādās konkrētās kategorijās. Runājot tieši par dzimuma identitāte, arī šeit būtiski apjaust, ka mūsu starpā ir šādi jaunieši. Turklāt arī ļoti daudzās novada skolās. Iespējams, pat visās. Jautājums ir tikai par to, cik atklāti un droši jūtas šīs skolas jaunieši, lai par to runātu.”

Vidusskolēns Sebastians Saule norāda, ka šis jautājums ir svarīgs gan puišiem, gan meitenēm, turklāt ne tikai pusaudža vecumā, bet vēlāk studiju gados. Kad darba devējs izdara izvēli kāda dzimuma priekšā, kad atalgojums mainās vai kad vecāki mājās traukus liek mazgāt māsai, bet malku kamīnam ienest – brālim. “Es cienu citu cilvēku identitātes un saprotu, ka būt citādam salīdzinājumā ar mani nemaz nav slikti, jo tas ir tieši normāli, ka uz pasaules ir dažādība un cilvēki var socializējoties katrs atrast sev tuvus draugus, saprotošu ģimeni un domu biedrus katras savas dzīves mirkļos. Pie mums šonedēļ skolā viesojās divas gruzīnu jaunietes Ana Khvistani un Mariama Ghoghadze, kuras neslēpa, ka Gruzijā dzimuma identitātes jautājums diezgan lielā mērā ir tabu temats. Tieši šis būs viens no lielākajiem izaicinājumiem – diskutēt par šādiem tematiem valstī, kuri ir vēl slēgtāk domājoši nekā latvieši.”

Jauniešu mērķis projekta laikā ir izveidot video materiālu, kas rosinās pārdomas par cilvēktiesībām, identitāti un vienlīdzīgu tiesību jautājumiem. Cēsu Jaunās vidusskolas jaunieši vēlas par šo tematu veidot arī diskusiju pēcpusdienu kopā ar citiem novada jauniešiem un rast iespēju šajā jautājumā iedziļināties vecākiem, pedagogiem un sabiedrībai kopumā.

Projektu Finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Lai mums visiem kopā izdevies jaunais mācību gads!

Skolas gads noslēdzas ar karnevālu

Ar dažādiem pasākumiem, notikumiem, meistarklasēm un darbnīcām mūsu vidusskolā noslēdzas mācību gads.

Vēl šovakar 10. klases skolnieces Annas organizēts un lolots gada noslēguma pasākums 6. -10. klases skolēniem. "Mana ideja bija veidot gada noslēguma karnevālu sengrieķu stilā. Man bija svarīgi, lai pasākumā būtu laba ne tikai mūzika, gaismas, bet arī lai dekorācijas. No ģipša izlēju cilvēku ķermeņa formas, veidoju vīnogu ķekaru un stilizētu vīna upi no sarkana auduma. Protams, paldies klases un skolas biedriem, kuri piedalījās arī dekorāciju veidošanas darbnīcā un pasākuma iekārtošanā," saka Anna. 

Vidusskolniece neslēpj, ka ir mākslinieciska un radoša personība, tādēļ labprāt izvēlējās organizēt skolā šādu pasākumu, neslēpjot, ka noteikti to darīs ari nākamgad. 

""Man patīk radīt un patīk pārsteigt cilvēkus. Šī ir tikai viena ideja tam, kā iztēlojos skolas pasākumu. Ļoti ceru, ka skolasbiedri būs padomājuši par atbilstošiem tērpiem. Ceru, ka viss izdosies. Pati karnevālā būšu īstens sengrieķu Erots ar visām viņa trakulīgajām bultām," smaidot saka Anna. 

10. klases jaunieši II moduli noslēdz Barselonā

Sākas skolēnu uzņemšana 2022./2023. mācību gadam

Tā kā ne visās pamatskolas klasēs ir brīvas vietas, uzņemsim tik, cik būs iespējams. 

• Lai iestātos pamatskolā, vispirms ir jāuzraksta iesniegums un jāatnāk ciemos pie mums, lai iepazītos. Iesniegums ŠEIT
• Lai iestātos vidusskolas 10. vai 11. klasē, vispirms ir jāaizpilda vidusskolēna anketa un aicināsim tevi uz individuālājām pārrunām. Anketa ŠEIT

DODAMIES ZIEMAS BRĪVLAIKĀ

Noslēdzies pirmais mācību semestris. Skolēni saņēmuši savus sekmju izrakstus, devušies ziemas "liecību saņemšanas" pārgājienā, viens otram novēlējuši smieklus Jauanjā gadā. 

Savus skolēnus šogad sveicām ar 7. klases skolēnu veidotām svētku kartītēm, savukārt skolas skolotāji katram skolēnam vēlēja vislabāko. 

Tiekamies skolā 5. janvārī!

MŪSU SKOLAS PIRMĀ 10.KLASE CEP SVĒTKU KŪKU

SKOLĒNU UZŅEMŠANA TURPINĀS

Šobrīd ir iespēja pievienoties skolēniem sekojošās klasēs:

PAMATSKOLĀ

2.klase - 2 brīvas vietas

3.klase - 4 brīvas vietas

5.klase - 5 brīvas vietas

7. klase - 4 brīvas vietas

8. klase - 4 brīvas vietas

Skolēnu uzņemšana nākamajam mācību gadam vairs nenotiek 1., 4., 6. un 9. klasē. 

VIDUSSKOLĀ

10. klase - vēl ir iespēja pieteikties, aizpildot anketu un atnākot uz individuālajām pārrunām. Piedāvāsim atšķirīgu mācīšanās pieredzi. Būs iespēja apgūt padziļināti angļu valodu, mācīties spāņu un ķīniešu valodu. Rakstīt projektus, doties apmaiņas programmās, veidot savu mācību uzņēmumu un organizēt savu vidusskolēna ikdienas ritmu. 

Informācija par mācību maksu atrodama ŠEIT

Lai iestātos skolā, sazinies ar mūsu direktoru Ivo Rodi (t. 22059599) un aizpildi iesniegumu, kuru atradīsi mūsu mājas lapā.